Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība https://xitter.cf/t.co/SgJWRHVcjs
Joined April 2012
- Tweets528
- Following86
- Followers581
- Likes148
Pinned Tweet
Paldies visiem, kas atnāca, piedalījās un palīdzēja organizēt vēsturnieka Jāņa Šiliņa grāmatas par uzņēmīgo latvieti – Krišjāni Ķergalvi – atvēršanas svētkus! Grāmatu var iegādāties "Jānis Roze" grāmatnīcās un e-veikalā, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas veikaliņā. Plašāks ieskats pasākumā biedrības mājaslapā >> vesturesbiedriba.lv/izdevumi…
KĀ TAPA LATVIEŠU RĪGA? Rīgas ainava šodien vairs nav iedomājama bez daudzajām ēkām, kuras savas dzīves laikā cēlis viens no veiksmīgākajiem 19./20. gs. mijas būvniekiem un mecenātiem Krišjānis Ķergalvis. Atzīmējot šī dižā latvieša 170. gadskārtu, acinām uz grāmatas “Uzņēmīgais latvietis” autora, vēstures doktora Jāņa Šiliņa publisko lekciju CETURTDIEN, 15. oktobrī, plkst. 16.00!
Arvien populārāka kļūst savas dzimtas izpēte, bet vai zināt, ar ko sākt, lai izzinātu savas mājas un tās iemītnieku vēsturi? Arhīvos ir pieejami daudz unikālu avotu, ko apliecināja darbs pie grāmatas par vienu no veiksmīgākajiem latviešu būvniekiem 19./20. gadsimta mijā – Krišjāni Ķergalvi. Savās zināšanās gatavs dalīties pētījuma un grāmatas autors vēsturnieks Jānis Šiliņš. Visi, kam interesē uzzināt ko vairāk par ēku vēsturi, laipni aicināti uz darbnīcu “Kā atrast māju Rīgā?” šo trešdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Grāmatas atvēršanā ar priekšlasījumu par Rīgu pirms Pirmā pasaules kara uzstāsies vēsturnieks Jānis Šiliņš. Viņš stāstīs par Rīgas un rīdzinieku panākumiem pirms vairāk nekā simts gadiem un to, kā tapa Rīga, ar kuru arī šodien lepojamies. Šī būs iespēja uzzināt vairāk arī par to, vai priekšstats, ka skaisto un dinamisko Rīgu būvēja par Krievijas naudu, ir pamatots. Protams, ka ne. Jo Vidzemes un Kurzemes guberņas bija vieni no lielākajiem donoriem Krievijas impērijas budžetā. Lūk, ko raksts Jānis Šiliņš: “Kurzemnieki un vidzemnieki, uz vienu iedzīvotāju rēķinot, bija ceturtie lielākie maksātāji pēc maskaviešiem un divām nelielām Polijas guberņām. Impērija Vidzemei (Rīga bija Vidzemes guberņas galvaspilsēta) gadā “nosmēla” 23 miljonus zelta rubļu. Salīdzinājumam Krievijas impērijas megaprojekts, kuru starp citu īstenoja arī daļēji ar Rīgas pilsētas subsīdijām – dzelzceļa tilts pār Daugavu – izmaksāja 3 miljonus rubļu. Centrālcietuma komplekss maksāja aptuveni 1 miljonu rubļu un arī to netieši realizēja uz rīdzinieku rēķina. Turklāt Rīgai bija jāapmaksā Krievijas armijas uzturēšanās Rīgā, būvējot dārgas kazarmas. Īsāk sakot, ja nebūtu bijis Krievijas koloniālās politikas, Rīga pirms Pirmā pasaules kara nebūtu vien kādā 10.–12. vietā Eiropas pilsētu topā, bet gan krietni augstāk.”
Vēsturnieks Kārlis Sils: "Bieži vien pētniekiem ārzemēs ir grūti izprast Latvijas vēstures kontekstu. Taču, manuprāt, ar Latvijas vēsturi ir iespējams pateikt daudz jaunu lietu par Eiropas vēsturi kopumā, jo šeit sastopas virkne notikumu un naratīvu, kas ļauj dziļāk izprast procesus arī plašākā mērogā. Pētot Latvijas vēsturi, ir iespējams formulēt pētījumu problēmas Eiropas mēroga skaidrojumiem. Piemēram, Rīga 19. gadsimta otrā pusē un 20. gadsimta sākumā bija viena no visstraujāk augošajām Eiropas pilsētām, viens no industrijas centriem – šeit bija lielākā koku osta pasaulē, otra lielākā gumijas ražotne pasaulē. Bet gumija bija viens no galvenajiem kolonizācijas un modernizācijas dzinuļiem 19. gadsimta nogalē. Eiropas koloniālisma vēsture nav pilnīga, ja nezinām, kas notika vienā no gumijas ražošanas centriem." @LV_portals lvportals.lv/viedokli/389712…
Diskusija zem šī ieraksta jau atkal apliecina, cik maza izpratne daudziem ir par vēstures pētniecību un tās nozīmi nācijas identitātes un noturības veidošanā.
Vēsturnieks Kārlis Sils: “Tas ir apkaunojoši, ka nespējam normāli finansēt savu vēstures pētniecību un radīt savu skatījumu. Es sēžu ar saviem [Eiropas] studiju biedriem seminārā, un viņi nesaprot, kas ir [Latvijas] okupācija, ko es ar to domāju, kāpēc piesaucu kolonizāciju. Tas viņiem nav normālā veidā paskaidrots, nav vispār literatūras. Ik pa laikam ir izdotas kaut kādas grāmatas, bet tās nav izdotas respektablās izdevniecībās – lai kāds lasītu, ir jābūt šajās topa izdevniecībās. Ja nebūs pašu rakstītas vēstures, ja nebūs normāli finansētas infrastruktūras, mēs vienkārši vienos vārtos zaudējam savas nacionālās intereses. Cilvēki rakstīs aplamības, un šīs aplamības būs mums nelabvēlīgas, un tās pēc 10 vai 15 gadiem tiešā veidā noteiks to, kādas ir mūsu politiskās iespējas Eiropas līmenī. Tērēsim enerģiju nevis tam, lai cīnītos par tautsaimniecības interesēm, bet turpināsim cīnīties par kaut kādiem jautājumiem, kas saistās ar krievvalodīgo tiesībām, jāskaidro kādas [ābeces patiesības]. Un tā turpināsies, kamēr mums nebūs normālas vēstures.” via @irLV ir.lv/politika/vesturnieks-k…
Vērts izlasīt @editeu sarunu ar vēsturnieku Jāni Šiliņu par to, ka īsti nezinām, kā tapa mūsu valsts – kādi cilvēki to veidoja, ko nozīmēja būt latvietim laikā, kad vēl tikai veidojas izpratne, kas ir nācija? Kāda nozīme bija biedrībām un kā tās varēja būvēt tādus namus, organizēt tik vērienīgus pasākumus? Intervijā vairākas reizes izskan – “bet arī par to diemžēl nav pētījumu”. Vai tiešām zinām savu vēsturi? “Protams, skolu programmas līmenī kaut ko zinām. Svētku uzrunām pietiek,” tā vēsturnieks. Intervija liek paraudzīties uz Latviju citām acīm. Atliek cerēt, ka tomēr pētījumi un grāmatas, kas ļaus mums iepazīt un “atcerēties” laiku, kad mūsu senčus vadīja uzņēmības gars, būs vairāk. @LV_portals lvportals.lv/viedokli/387135…
Ieskats, kā sveicām Gada vēsturnieku 2025 Aivaru Strangu. Galerija pieejama te: vesturesbiedriba.lv/gallery/…
Vēstures biedrība retweeted
Pirmā pasaules kara priekšvakarā lielākā etniskā namīpašnieku grupa Rīgā bija latvieši. Arī būvuzņēmumos un arhitektūrā latvieši sāka izkonkurēt vāciešus. Kā tas bija iespējams? Vēsturnieks Jānis Šiliņš: “Tas bija apbrīnojamas, nepieredzētas enerģijas laikmets, ko raksturoja milzīga iniciatīva. Domāju, tas izauga no priekšstata par latviešiem kā kultūras nāciju. Ko nozīmēja “būt latvietim”? Nepietika ar to, ka piedzimi latviešu ģimenē. Šis vārds aptvēra daudz vairāk, tas bija piepūles, liela darba rezultāts, priekšstats, ka “īsts latvietis” daudz mācās, apgūst valodas un smagi strādā. Tolaik jautājums –, ko nozīmē būt “īstam latvietim”, kas nav “puskoka lēcējs” vai “kārklu vācietis”, – bija ļoti nopietns. Piederība latviešiem nozīmēja, ka jābūt aktīvam, jāpiedalās biedrībās, kaut kas jāorganizē (..), jāpalīdz citiem. Tā bija sava veida kopiena, kurai ir kopīgs mērķis, kas uzreiz nozīmēja lielāku ieguldījumu, nevis strādāt tikai sev.” lvportals.lv/viedokli/387135…
Vēstures biedrība retweeted
Vēsturnieki ir nāciju veidotāji - bez vēstures dziļums trūkst kā valstij, tā arī tiesībām.
Suminājumi @veesture 2025.gada Vēsturniekam Aivaram Strangam un prieks, ka pamatīgā grāmata pamanīta un novērtēta.
Atskaites punkts jautājumos par 1939.-1940.gadu,
“Neviena valsts nevar pastāvēt bez vēstures. Vēsture dara mūs piederīgus nācijai. Tas, kā mēs atceramies sevi, ko atceramies un rakstām par sevi, veido mūs par nāciju,” tā vēsturnieks Aivars Stranga, saņemot balvu “Gada vēsturnieks 2025”. Apsveicam un apbrīnojam profesora ieguldījumu un aizrautību, pētot mūsu pagātnes nezināmās lappuses.
vesturesbiedriba.lv/jaunumi/…
“Neviena valsts nevar pastāvēt bez vēstures. Vēsture dara mūs piederīgus nācijai. Tas, kā mēs atceramies sevi, ko atceramies un rakstām par sevi, veido mūs par nāciju,” tā vēsturnieks Aivars Stranga, saņemot balvu “Gada vēsturnieks 2025”. Apsveicam un apbrīnojam profesora ieguldījumu un aizrautību, pētot mūsu pagātnes nezināmās lappuses.
vesturesbiedriba.lv/jaunumi/…
Šodien gosināsim Gada vēsturnieku 2025! Rīgas pilī, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās (2. stāvā, sekojiet norādēm) plkst. 18. Tiekamies! Būs interesanti. Neformālā daļa arī neizpaliks.
Jau pēc nepilnas nedēļas godināsim jauno Gada vēsturnieku par sasniegumiem 2025. gadā!
Laiks: pirmdien, 9. marts, pulksten 18.00.
Vieta: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīgas pils, otrais stāvs.
Programma: svinīgas runas, sarunas, balvas pasniegšana un, kā parasti, lieliska neformālā daļa 🍸🍒📷
Tiekamies!
Vēstures biedrība retweeted
Neizsakāms prieks dzīvot vienā no šī izcilā latvieša celtajiem namiem. Paldies Ķergalvja mantiniekiem par grāmatu! Fantastiskas atklāsmes.
Grāmatu par Krišjāņa Ķergalvja dzīvi un darbiem papildina viņa būvēto namu karte! 📖🏦
Lasot par to, kā un cik īsā laikā varēja uzbūvēt tik daudz skaistu ēku, pastaiga pa Rīgas ielām izvērtīsies interesantā piedzīvojumā. Tas liks mūsu galvaspilsētu un tās vēsturi aplūkot no jauna, nebijuša skatu punkta. youtube.com/watch?v=ITwwpRzr…
Grāmatu par Krišjāņa Ķergalvja dzīvi un darbiem papildina viņa būvēto namu karte! 📖🏦
Lasot par to, kā un cik īsā laikā varēja uzbūvēt tik daudz skaistu ēku, pastaiga pa Rīgas ielām izvērtīsies interesantā piedzīvojumā. Tas liks mūsu galvaspilsētu un tās vēsturi aplūkot no jauna, nebijuša skatu punkta. youtube.com/watch?v=ITwwpRzr…
Ieskaties! Andrejs Pebo stāsta par savu vecvectēvu Krišjāni Ķergalvi un kāpēc par viņu jāzina katram rīdziniekam. Starpcitu, šis dižais vīrs 10 gadus bija arī Rīgas domnieks un savās pirmajās vēlēšanās ieguva vislielāko balsu skaitu. youtube.com/watch?v=ka7RUfMc…
Aicinām aktīvi piedalīties, pieteikt pretendentus nominācijai "Gada vēsturnieks 2025", ja vēl to neesat izdarījuši, un paust arī savu viedokli par, Jūsuprāt, spilgtiem, svarīgiem notikumiem vēstures nozarē pagājušajā gadā: lsm.lv/raksts/dzive-stils/ve…
Aicinām pieteikt kandidātus nominācijai Gada vēsturnieks 2025! To var izdarīt, aizpildot anketu biedrības mājaslapā vesturesbiedriba.lv. Izvērtējot aptaujas rezultātus, neņemsim vērā balsis par biedrības valdes locekļiem.
