VISA PATIESĪBA PAR AIRBALTIC Šodien Saeima @Jekaba11 pieņēma likumu par @airBaltic finanšu stabilizāciju. Paldies Saeimas deputātiem par atbalstu! Svarīgi uzreiz pateikt skaidri: šodien airBaltic netiek piešķirta jauna valsts nauda‼️. Nav runas par jaunu nodokļu maksātāju miljonu piešķiršanu airBaltic. Šodienas Saeimas lēmums dod valdībai mandātu piedalīties sarunās ar aizdevējiem par airBaltic nākotni. Kad obligacionāru vairākums būs vienojies par konkrētu piedāvājumu, Latvijai kā vienam no aizdevējiem būs iespēja lemt – piedalīties vai nepiedalīties jaunā, ar ķīlu nodrošinātā aizdevumā. Par to Saeimai būs jālemj atkārtoti. Tās ir sekas tai ballītei, kas notika, kad airBaltic piesaistīja 380 miljonus eiro, par tiem maksājot 14,5% gadā un obligacionāriem ieķīlājot praktiski visu, ko varēja. Tā bija bumba ar laika degli. Visas pārmaiņas bija jāsāk tad, nevis tagad 2 mēnešos jāizglābj bez resursiem un minimizētām iespējām Tiklīdz airBaltic vairs nespēj izpildīt līguma saistības, paliek tikai divi varianti – bankrots vai vienošanās ar obligacionāriem. Un tajā brīdī kļūst mazsvarīgi, cik procentu airBaltic pieder Latvijas valstij. Daudz ko nosaka obligacionāru lēmumi. Šis brīdis ir pienācis tagad. Tas varēja pienākt jau pirms trim mēnešiem, bet ar valsts 30 miljonu eiro aizdevumu to izdevās pavilkt mazliet ilgāk. To, ko ilgi neteica, tagad pasaka skaidri – airBaltic naudas nav, un bez jauna kapitāla uzņēmums šo ziemu neizvilks. airBaltic valde, padome un satiksmes ministrs R. Kozlovskis ir atnesuši finanšu stabilizācijas plānu, par kuru mēģinās vienoties ar obligacionāriem. Pirmā sanāksme un 17. augusta lēmums bija pozitīvs – obligacionāri jeb aizdevēji atlika procentu maksājuma termiņu. Tas ir labi. Taču airBaltic ir vajadzīga jauna nauda. Esmu uzsvēris iepriekš un saku to vēlreiz: bez privātiem investoriem valsts jaunu naudu airBaltic nedrīkst dot. Šodienas Saeimas lēmums paredz trīs būtiskas lietas. 1. Valsts aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšana, lai uzlabotu uzņēmuma naudas plūsmu šodien. 2. Valsts pirms diviem gadiem iegādātās airBaltic obligācijas 50 miljonu eiro apmērā, kuru pašreizējā vērtība ir aptuveni 14 miljoni eiro, tiks konvertētas airBaltic kapitāldaļās. Cik lielā apjomā – tas vēl būs atkarīgs no vienošanās ar obligacionāriem. Piedāvājumu izstrādā airBaltic valde un padome, bet Latvija kā viens no obligacionāriem un aizdevējiem par to lems. Šāda vienošanās ar obligacionāriem samazinās airBaltic parādu un ļaus runāt par jauna privātā finansējuma piesaisti. Proti, šo naudu valsts atpakaļ nesaņems. To nesaņems arī privātie aizdevēji, kuru parāds tiks konvertēts kapitālā. Savukārt šie investori kļūs par airBaltic līdzīpašniekiem, samazinot Latvijas valsts un Lufthansa daļu uzņēmumā. Tā dzīvē notiek, ja uzņēmumam rodas problēmas atmaksāt aizdevumus un esošie akcionāri nevēlas uzņēmumu papildus finansēt. 3. Atļauja valdībai kopā ar privātajiem aizdevējiem potenciāli piedalīties jaunā airBaltic aizdevumā. Kopējais jaunais finansējums būtu virs 200 miljoniem eiro. Viss vēl ir trausls, un par daudz ko vēl jāvienojas. Jaunie aizdevēji saņems pirmās kārtas ķīlu. Viņi kļūs par galvenajiem noteicējiem. Ja valsts jaunajā aizdevumā nepiedalās, Latvija vairs nebūs pie galda, kur tiek lemts, kas turpmāk notiek ar airBaltic. Saeimas dotais mandāts valstij ir robežās no 0 līdz 30 miljoniem eiro. Taču lēmums par to Saeimai būs jāpieņem tikai pēc vairākām nedēļām. Tāpēc atkārtoju – šodien nav runas par jaunas naudas piešķiršanu airBaltic. Šī steiga ir vajadzīga, lai airBaltic turpinātu lidot, kamēr tiek sakārtoti parādi, finanses, lidmašīnu skaits, maršrutu tīkls un finanšu sūces. Ja uzņēmums izdzīvos šo posmu, būs iespējams mēģināt stabilizēt tā darbību. Taču šis stāsts var veiksmīgi beigties tikai tad, ja Satiksmes ministrija un airBaltic padome piesaista stratēģisko aviācijas investoru. Tikai tad būs reāla garantija, ka Latvijas valstij airBaltic vairs nebūs pastāvīgi jāuztur ar nodokļu maksātāju naudu. Manā skatījumā viens ir skaidrs – bez stratēģiskā investora airBaltic ilgtermiņā nespēs pastāvēt. Tas nav ierakstīts šodien pieņemtajā likumā, bet esmu to skaidri pateicis satiksmes ministram, airBaltic padomei un valdei – uzņēmumam ir vajadzīgs stratēģiskais investors. Esmu gatavs palīdzēt sarunās ar potenciālajiem investoriem, cik vien iespējams. Taču primāri tas ir satiksmes ministra, #airBaltic padomes un valdes darbs. Sagaidu no satiksmes ministra iniciatīvu beidzot nolīgt profesionālu konsultantu, kas pārstāvētu valsts kā akcionāra intereses stratēģiskā investora piesaistē, nevis turpināt paļauties uz veiksmi. Tēlaini izsakoties – pacients šobrīd atrodas slimnīcā, un ārsti cīnās par viņa veselību. Mēs šobrīd vērojam situāciju un gaidām ārstu norādījumus. Pēc šodien pieņemtā likuma mums ir mandāts strauji rīkoties brīdī, kad tas būs nepieciešams. Ar labunakti.