Atis Švinka

Vai varētu lūdzu @AizsardzibasMin un @GunaGavrilko papildināt šo ziņu ar būtisku informāciju par Latvijas aizsardzības industrijas iesaisti? Vai Kanādas aizsardzības ekipējuma ražotājs “Galvion” nodrošinās vismaz 30% līguma vērtības lokalizāciju Latvijā? Kuras bruņuķiveru sistēmu komponentes paredzēts ražot Latvijā? Lūdzu, nosauciet Latvijas uzņēmumus, kuri tiks iesaistīti kā sadarbības ražotāji un un detaļu piegādātāji. Kāda daļa no potenciālajiem 27,8 miljoniem eiro paliks Latvijas ekonomikā? ES SAFE instruments ir iespēja ne tikai stiprināt mūsu aizsardzības spējas, bet arī attīstīt Latvijas aizsardzības industriju, radīt jaunas darbavietas un veicināt tehnoloģiju pārnesi. Tādēļ sabiedrībai ir svarīgi zināt, kādu konkrētu ekonomisko un industriālo pienesumu Latvijai nodrošinās šis iepirkums.

Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums pieņemts! Austrumu robežas drošību nevar nodrošināt tikai ar žogu un militāro infrastruktūru. Tai vajadzīgi apdzīvoti novadi, darbavietas, mājokļi, ceļi un pieejami pakalpojumi. Tagad likumam jāseko konkrētam finansējumam un izmērāmiem mērķiem. Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumu. Tas aptver 13 novadus, Daugavpili un Rēzekni un paredz prioritāru piekļuvi ES fondiem, kā arī īpašu valsts atbalsta fondu. Prioritātes ietver uzņēmējdarbību, kritisko infrastruktūru, mobilitāti, mājokļus un informatīvo telpu. Likums pirmo reizi vienā regulējumā tik cieši sasaista reģionu attīstību ar valsts drošību. Taču vēl jādod skaidrība par fonda finansējuma apjomu, sadales kritērijiem un rezultātiem, pēc kuriem vērtēs tā ietekmi.

Baltijas valstīm nav jāklusē par Krievijas draudiem! Reuters, atsaucoties uz četriem informētiem avotiem, ziņo, ka Pentagona amatpersonas privāti aicinājušas Latviju, Lietuvu un Igauniju mērenāk publiski runāt par Krievijas radītajiem draudiem. Sabiedroto vienotība ir svarīga. Taču vienotība nevar nozīmēt, ka valstīm, kuras Krievijas draudus pazīst vislabāk, tiek lūgts par tiem runāt klusāk. Īpaši satraucošs ir plašāks Trampa administrācijas politikas virziens. Krievijai paredzētās sankcijas un tarifi tiek apturēti vai mīkstināti, ASV tirgus tiek atvērts Krievijas dīzeļdegvielai, bet uz Ukrainu tiek izdarīts spiediens pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Vienlaikus ir samazināts atbalsts organizācijām, kuras dokumentē Krievijas kara noziegumus, un militārais atbalsts Ukrainai kļūst arvien svārstīgāks. Šo lēmumu kopums arvien vairāk izskatās nevis pēc neitrālas starpniecības, bet pēc mēģinājuma politiski normalizēt un balināt Krievijas rīcību. Agresors saņem ekonomiskus un politiskus stimulus, kamēr valstij, kura aizstāvas, tiek prasīts ierobežot savas iespējas pretoties. Krievijas agresiju un kara noziegumus nevar padarīt mazākus, vienkārši runājot par tiem klusāk. Baltijas valstu vērtējums nav balstīts emocijās. Tas balstās mūsu vēsturiskajā pieredzē, izlūkošanas datos un Krievijas faktiskajā rīcībā. Baltijas valstis par Krievijas imperiālajiem un agresīvajiem nodomiem brīdināja jau pirms 2008. gada iebrukuma Gruzijā. Brīdinājumi turpinājās pirms un pēc Krimas okupācijas, kara sākšanas Donbasā un pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pārāk bieži tos Rietumos uztvēra kā pārspīlējumu. Vēsture parādīja, ka tā bija kļūda. Arī pašlaik Eiropā notiek sabotāžas mēģinājumi, kiberuzbrukumi, dezinformācijas operācijas un uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai. Par tiem runāt nav provokācija. Tā ir sabiedrības informēšana un gatavošana reāliem drošības riskiem. ASV ir Latvijas stratēģiskais sabiedrotais. Tieši tāpēc mums atklāti jāpasaka, ja sabiedrotā politika sāk atalgot agresoru un vājināt Ukrainas spēju aizstāvēties. Diplomātiskam tonim nav jānozīmē draudu noklusēšana vai sabiedrības iemidzināšana. Latvijai jārunā precīzi, atbildīgi un atklāti. Arī tad, ja mūsu vēstījums sabiedrotajiem nav ērts. reuters.com/business/finance…

Pēc vairāk nekā 20 gadu izstrādes Saeima pieņēmusi Arhitektūras likumu! Kvalitatīva dzīves vide ir mūsu kopīga interese. No ēkām un pagalmiem līdz parkiem un pilsētu laukumiem. Arhitektu iesaiste dod pienesumu ne tikai ēku un vides uzlabošanā, bet arī mūsdienīgāku un efektīvāku risinājumu atrašanā. Saeimas komisijā rastais kompromiss ļāvis spert būtisku soli uz pārdomātāku un ilgtspējīgāku Latvijas attīstību. Tagad jāpanāk, lai likuma principi pārtop labākā ikdienas vidē. lsm.lv/raksts/kultura/kultur…

Somija un Japāna parakstījušas vienošanos par aizsardzības aprīkojuma un tehnoloģiju nodošanas nosacījumiem. Tā paver iespējas kopīgiem pētniecības, attīstības un ražošanas projektiem. Somijas ministru vizītē pavada 20 aizsardzības un divējāda lietojuma tehnoloģiju uzņēmumi. Somija stiprina savas aizsardzības spējas ar konkrētiem soļiem, sadarbību un tehnoloģiju attīstību. Šis ir piemērs, kā valsts diplomātija uzņēmumiem veido konkrētu sadarbības un eksporta ietvaru. Aizsardzības industrijas attīstībai nepietiek ar lielāku iepirkumu budžetu. Latvijai vajadzētu būt aktīvākai sadarbībās, kopīgā pētniecībā, aizsardzības tehnoloģiju attīstībā un mērķtiecīgā palīdzībā Latvijas uzņēmumiem ārvalstu tirgos. yle.fi/a/74-20253815?utm

Baltijas sadarbībai jābūt redzamai arī pasažieru ikdienā, ērtākos vilcienos un biežākos reisos. Igaunijas pasažieru pārvadātājs Elron plāno uzlabot trīs vilcienu komfortu un piedāvā tos izmantot arī Latvijas iekšzemes pārvadājumos. Uzņēmums jau iesniedzis piedāvājumu Vivi iepirkumā maršrutam Rīga-Daugavpils. Tuvākajos mēnešos Igaunijā tiks pabeigta līnijas Tallina-Tartu elektrifikācija, kas dotu iespēju vienoties par papildus Stadler vilcienu nomu mūsu vajadzībām. Manuprāt, Latvijai būtu jāizvērtē, vai sadarbība ar Igauniju varētu palīdzēt nodrošināt papildu reisus arī maršrutā Rīga-Liepāja. 2027.gadā Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Ērtai nokļūšanai uz pasākumiem jābūt daļai no gatavošanās šim notikumam, nevis pēdējā brīža jautājumam. Satiksmes ministrijai, Autotransporta direkcijai un Vivi kopā ar Liepājas pašvaldību jau tagad būtu jāizvērtē vilcienu pieejamība, kustības grafiki un finansējums papildu reisiem, īpaši lielāko pasākumu laikā. Tas būtu ieguldījums ne tikai kultūras galvaspilsētas norisēs, bet arī Kurzemes sasniedzamībā un vietējā ekonomikā. Kultūras galvaspilsētas gadam jāatstāj paliekošs ieguvums arī sabiedriskajā transportā. news.err.ee/1610178952/elron…

Labas ziņas no Brazīlijas! Lula da Silva uzvarējis prezidenta vēlēšanās, sakaujot Flāviu Bolsonaru, bijušā prezidenta dēlu un Trampa politisko sabiedroto. Trampa cerības iegūt sev sabiedroto arī Latīņamerikas lielākās valsts vadībā ir saņēmušas nopietnu triecienu. Manuprāt, šī uzvara apliecina arī sociāli atbildīgas kreisās politikas spēku. Cilvēkiem ir svarīgi redzēt, kā politika uzlabo viņu ikdienu. Lulas valdīšanas laikā 2024.gadā vien nabadzībā dzīvojošo skaits samazinājās par 8,6 miljoniem. To sekmēja gan atbalsts ģimenēm, gan darbs un augoši ienākumi. Mājokļu programmā “Minha Casa, Minha Vida3 gadu laikā noslēgti līgumi par diviem miljoniem mājokļu. Miljoniem jauniešu saņem finansiālu atbalstu, lai pabeigtu skolu. Savukārt bezmaksas medikamentu programma palīdz miljoniem cilvēku ārstēties un samazināt ģimenes izdevumus. Brazīlijas vēlētāju vairākums devis Lulam mandātu šo darbu turpināt un aizstāvēt savas valsts patstāvību. Arī mums tā ir atgādinājums, ka demokrātijas spēks aug, ja cilvēki jūt, ka tā strādā viņu labā.

Vēsturisks pavērsiens Balkānos! Vakar Serbijas parlamenta vēlēšanās pēc provizoriskajiem rezultātiem uzvarējis studentu kustības atbalstītais saraksts. A.Vučičs ir atzinis sakāvi. Viņa ilgstošā politiskā dominance ir salauzta. Gandrīz divus gadus ilgusī studentu un sabiedrības neatlaidība ir nesusi rezultātu. Tagad Serbijai ir iespēja stiprināt demokrātiju, apkarot korupciju un atjaunot uzticēšanos valstij. Ir cerība arī uz jaunu impulsu ceļā uz Eiropas Savienību. Uzvara vēl ir jāpārvērš pārmaiņās, neatkarīgās tiesās, brīvos medijos un varas atbildībā sabiedrības priekšā. Eiropas Savienībai šīs pārmaiņas ir aktīvi jāatbalsta. Serbijas jaunieši atgādina visai Eiropai, ka pilsoniskai drosmei un līdzdalībai ir spēks mainīt valsts nākotni. reuters.com/video/watch/idRW…

Kāpēc mēs joprojām katru pavasari un rudeni grozām pulksteni? Šorīt varējām gulēt par stundu ilgāk. Taču līdz ar pulksteņa pagriešanu vakaros tumsa iestāsies agrāk. Vai beidzot nevaram vienoties par pastāvīgu laiku visa gada garumā? Jau šā gada maijā rakstīju, ka sarunās ar Lietuvas un Igaunijas satiksmes ministriem panācām kopīgu izpratni, ka konceptuāli atbalstām atteikšanos no sezonālās laika maiņas un palikšanu vasaras laikā visu gadu. Vienlaikus bija jāturpina sarunas ar Somiju, kas tobrīd atbalstīja pastāvīgu ziemas laiku. Igaunijai ir svarīgi saglabāt vienotu laiku ar Somiju, savukārt mums, saskaņotu risinājumu visās Baltijas valstīs. Taču ar kaimiņvalstu vienošanos vien nepietiek. Lai pārtrauktu pulksteņu grozīšanu, jāpanāk arī izmaiņas Eiropas Savienības regulējumā. Valdībai jāturpina iesāktais. Ir jāvienojas ar reģiona partneriem par kopīgu nostāju un tā aktīvi jāvirza ES līmenī. Es atbalstu pastāvīgu vasaras laiku ar gaišākiem vakariem, vienlaikus apzinoties, ka ziemas rīti tad būtu tumšāki. Laiks virzīt uz priekšu lēmumus.

Sankcijas un Ukrainas triecieni Krievijas militāri ekonomiskajai infrastruktūrai iedarbojas, lai gan neizraisa tūlītēju Krievijas ekonomikas sabrukumu. Krievijas centrālā banka saglabājusi bāzes procentu likmi 14% un paaugstinājusi 2026. gada inflācijas prognozi līdz 7,1–7,6%. Ekonomika ir tuvu stagnācijai, bet milzīgie valsts izdevumi, komunālo pakalpojumu sadārdzinājums un Ukrainas triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām uztur cenu spiedienu. Benzīna cena šogad pieaugusi par 21%. Krievijas kara ekonomika nesabrūk vienā dienā, taču kara cena uzkrājas, gan augstās procentu likmēs, inflācijā, dārgākā degvielā un stagnācijā. Tieši tāpēc sankciju spiedienu nedrīkst mazināt. Eiropai jārīkojas mērķtiecīgāk. Jāsamazina Krievijas ienākumi no naftas un gāzes un jāslēdz sankciju apiešanas ceļi, jāierobežo “ēnu flotes” kuģu piekļuve ostām, apdrošināšanai un finanšu pakalpojumiem, jāpiemēro sekundārās sankcijas uzņēmumiem un finanšu starpniekiem, kuri palīdz Krievijai iegādāties mikroshēmas, darbgaldus un citas kara rūpniecībai nepieciešamās tehnoloģijas, jāpalielina Ukrainas pretgaisa aizsardzības un militāro spēju finansēšana. Ir jāsamazina Kremļa spēju finansēt, ražot un turpināt karu. Eiropas spiediens uz Krievijas ekonomiku ir jāpalielina 2027.gadā. reuters.com/business/russian…

Pirms laika rakstīju, ka vardarbība un vandālisms Francijā lej ūdeni uz Marinas Lepēnas dzirnavām. Šodienas miermīlīgais gājiens Orleānā un citās Francijas pilsētās parāda, cik spēcīga var būt cita atbilde. Kamēr Lepēnas partija pulcējas kongresā, tūkstošiem cilvēku iziet ielās pret rasismu un galēji labējo politiku. Skaidri un miermīlīgi apliecinot, ka “mēs nepiekrītam, un mēs neklusēsim”. Tā ir protesta kultūra, kas stiprina demokrātiju. Cilvēki izmanto savu brīvību, lai aizstāvētu arī citu cilvēku cieņu, tiesības un piederību savai valstij. Vardarbība palīdz Lepēnai pārvērst bailes politiskā kapitālā. Miermīlīgs, pārliecinošs protests liek runāt par būtību, kādu Franciju un kādu Eiropu mēs vēlamies. Solidāru un demokrātisku vai naidā un aizdomās sašķeltu. Lepēnas uzvara nav neizbēgama. Taču demokrātija ir jāaizstāv, arī ielās, miermīlīgi un ar skaidru nostāju. lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/…

Francijā dedzinātās automašīnas un izlaupītie veikali lej ūdeni uz Marinas Lepēnas dzirnavām. Katrs vardarbības vilnis palīdz viņai tuvoties Elizejas pilij 2027.gada pavasara prezidenta vēlēšanās. Bailes kļūst par vēlēšanu kampaņas degvielu, bet cilvēku pamatotās prasības pēc pieejamas dzīves un kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem pazūd aiz dūmiem. Financial Times apraksta Franciju, kas kļūst arvien grūtāk pārvaldāma. Manuprāt, vardarbība šo krīzi padziļina un dod galēji labējiem tieši to, kas tiem vajadzīgs, iespēju sevi pasniegt kā vienīgos kārtības atjaunotājus. Latvijai Lepēnas uzvara prezidenta vēlēšanās būtu ļoti slikta ziņa. Ieguvēja ir arī Maskava. Krievijai ir izdevīgi padziļināt šķelšanos, vājināt Franciju un izmantot haosa ainas, lai apšaubītu Eiropas demokrātijas, vērtības un spēju garantēt drošību. FSB darbība pret Franciju ir dokumentēta. Francijas iestādes tam piedēvējušas spiegošanu un kiberuzbrukumus. Ar Krieviju saistīti dezinformācijas tīkli izmanto arī pašreizējos nemierus. Protestēt ir demokrātiskas tiesības. Dedzināšana un laupīšana palīdz tiem, kuri vēlas gan Lepēnas uzvaru, gan vājāku Eiropu. Sociālo netaisnību nedrīkst atstāt bez atbildes. Taču vardarbība paver ceļu pie varas spēkiem, kuru piedāvājums ir meklēt vainīgos un sašķelt sabiedrību vēl vairāk. ft.com/content/62b83fcf-efad…

Pagājušajā nedēļā okupētajā Rietumkrastā ar metāla stieņiem bruņoti Izraēlas kolonisti uzbruka delegācijai, kurā bija Francijas, Beļģijas un Polijas diplomāti, franču arhibīskaps un Francijas pilsētas mērs. Uzbrukumā tika ievainoti trīs cilvēki. Dienu iepriekš kolonisti smagi piekāva arī The Washington Post fotožurnālisti Heidi Levinu. Žurnālā IR ir vērts izlasīt rakstu “Kauns un bail par valsti”. Bijušie Izraēlas ģenerāļi, kuri savulaik aizstāvēja savu valsti, tagad ceļ trauksmi par kolonistu vardarbību un pašas Izraēlas nākotni. Viņi dodas uz Rietumkrastu un rāda pasaulei tur pastrādātās šausmas. Latvijas politiķiem nav tiesību izlikties, ka viņi to neredz. Noziegumi notiek visu acu priekšā. Ja ar liecībām un reportāžām nepietiek, jābrauc pašiem un jāierauga tas, ko šie Izraēlas ģenerāļi cenšas parādīt pasaulei. Viņu teiktais ir nepārprotams: “Kad es to visu parādīšu, jums būs divas izvēles - jūs varat klusēt un būt līdzdalībnieki, vai arī varat paust savu viedokli un pastāstīt par situāciju citiem.” Klusēšana par vardarbību ir izvēle. Es neklusēšu. ir.lv/politika/bijusie-izrae…

Igaunijas kiberuzbrukumu novēršanas uzņēmums Blackwall piesaista 100 miljonus eiro un novērtēts ar 2,2 miljardiem dolāru un kļūst par “vienradzi”. Vienlaicīgi Tera Ventures būtiski ir palielinājis sava fonda vērtību. Lielākais investors ir globālais izaugsmes fonds ABP. Šis nav tikai Igaunijas jaunuzņēmuma veiksmes stāsts. Tas parāda, kā vietējais agrīnās stadijas kapitāls, pacietība un starptautiskie izaugsmes fondi spēj Baltijā izveidotu tehnoloģiju pārvērst miljardus vērtā uzņēmumā. Blackwall ir otrais uzņēmums, kas saniedz “vienradža” statusu pēdējo divu nedēļu laikā. Skeleton Technologies ar Siemens ieguldījumu pārsniedza 1 miljarda eiro vērtību. Šobrīd Igaunijā ir 12 “vienradži”. Latvijas problēma nav tikai jaunuzņēmumu skaits, bet tā ir nepietiekama spēja palīdzēt labākajiem uzņēmumiem izaugt līdz starptautiskam mērogam.

Augsts novērtējums Starptautiskajai krimināltiesai par tās darbu. Eiropas Parlamenta (EP) 2026. gada Saharova balva par domas brīvību piešķirta Starptautiskajai krimināltiesai (SKT) un tās amatpersonām. SKT izskata kara noziegumu lietas un lietas par noziegumiem pret cilvēci. Saharova balvu par domas brīvību Eiropas Parlaments pasniedz katru gadu jau kopš 1988. gada. To piešķir personām un organizācijām, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības. lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/…

Vai ES prasību vienkāršošanu raksta lielo korporāciju interesēs? Birokrātijas mazināšana ir vajadzīga. Taču ir bīstami, ja tās aizsegā lielo ASV korporāciju pārstāvjiem durvis tiek plaši atvērtas, bet Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi un pilsoniskā sabiedrība paliek aiz tām. Transparency International EU pārmet Eiropas Komisijai nesabalansētas konsultācijas, gatavojot klimata pārskatu prasību vienkāršošanu. Organizācijas dati rāda, ka tikai 8% Valda Dombrovska tikšanos notikušas ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, bet mazāk nekā 4%, ar Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tikmēr ExxonMobil pat norādījis, ka prasību maiņu veicinājusi uzņēmuma lobēšana. Eiropas Komisija iebilst, ka pētījums balstīts nepilnīgā informācijā un konsultācijas notikušas arī rakstiski. Tāpēc vajadzīga pilnīga atklātība. Jāpublisko ne tikai tikšanās, bet arī saņemtie priekšlikumi un tas, kuri no tiem nonākuši gala redakcijā. Latvijai tas ir īpaši svarīgi brīdī, kad premjers jau pakļāvās lielo ASV korporāciju spiedienam. Mūsu uzņēmumi ir mazāki, tiem nav lielo korporāciju lobēšanas resursu, bet tiem būs jāievēro Briselē pieņemtie noteikumi. Austrumeiropas un Latvijas uzņēmēju intereses nedrīkst aizstāt ASV korporāciju prioritātes. lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik…

Protesti Francijā sākās ar neapmierinātību par skolu slikto stāvokli un nepietiekamo finansējumu, taču ātri pārauga daudz plašākā kustībā pret dzīves dārdzību, zemiem ienākumiem un publisko pakalpojumu pasliktināšanos. Tas ir nopietns brīdinājums visai Eiropai. Degvielas, mājokļu, pārtikas un citu ikdienas izmaksu kāpums rada auglīgu augsni radikālo un populistisko politisko spēku uzvaras gājienam. Tie piedāvā šķietami vienkāršus risinājumus sarežģītām problēmām. Daļa jau izmanto cenu krīzi, lai aicinātu atjaunot enerģētiskās attiecības ar Krieviju un mazināt atbalstu Ukrainai. Eiropai jāstiprina sava industriālā patstāvība un enerģētiskā neatkarība. Tas ir mūsu drošības jautājums. Taču šai politikai jābūt arī sociāli taisnīgai. Cilvēkiem tās rezultāts jāredz pieejamākos mājokļos, kvalitatīvos publiskajos pakalpojumos un zemākās, paredzamākās enerģijas izmaksās. Ja dzīves dārdzība netiks mazināta, neapmierinātība kļūs par politisku ieroci radikāļu un Kremļa interešu labā. reuters.com/world/europe/fra…

A.Kulbergs jau vairāk nekā trīs nedēļas domā, kā veidot jauno valdību. Vai kavēšanās iemesls ir nesaskaņas paša politiskajā spēkā? Sabiedrībai pienākas skaidra atbilde. Tikmēr pēdējo nedēļu lēmumi un paziņojumi jau iezīmē kursu, kuram acīmredzot būs jāpiekrīt arī nākamajiem koalīcijas partneriem: -Krievijas graudu tranzīta turpināšana caur Latviju, aizbildinoties, ka tos iegādājušies mūsu stratēģiskie partneri. Taču pircēja maiņa nemaina graudu izcelsmi. Vai šādu pieeju turpmāk attiecinās arī uz citām Krievijas precēm? -Tā sauktās Netflix nodevas ieviešanas nepieņemšana un atlikšana, atsaucoties uz attiecībām ar ASV, lai gan citās Eiropas valstīs straumēšanas platformām jau ir pienākums piedalīties vietējā satura finansēšanā. Vai Latvijas izvēle būs pielāgoties Trampa neparedzamajai politikai? Mums jāaizstāv savas kultūras intereses, jāveido stingra kopīga ES nostāja visos jautājumos. -Imigrācijas likuma grozījumi, paplašinot “zelta vīzu” programmu. Kā interesēs tas notiek? Pēdējie notikumi ar padomnieku iesaisti šajos biznesos liek uzdot jautājumus. Tika solīts skaidrs jaunās valdības rīcības plāns, ko piedāvāt potenciālajiem partneriem. Kamēr sabiedrība šo plānu gaida, Kulberga rīcība jau ļauj vērtēt topošās valdības prioritātes. Un tās rada nopietnus jautājumus. Potenciālajiem partneriem jāpasaka skaidri, vai šis ir arī viņu kurss?

Zelenskis norāda, ka Trampa lēmumus par atbalstu Ukrainai kļūst arvien grūtāk izskaidrot sabiedroto starpā. Pēc viņa teiktā, Pentagons kavē partneru jau apmaksātu pretgaisa aizsardzības raķešu piegādi PURL programmas ietvaros. Viena raķešu pakete joprojām gaidot ASV aizsardzības ministra parakstu. Noteikti arī ierobežojumi Starshield sistēmas izmantošanai, bet trīs reizes nedēļas laikā Ukraina neesot saņēmusi ierastos savlaicīgos brīdinājumus par gaidāmiem Krievijas uzbrukumiem. Zelenskis šos jautājumus pārrunājis ar ASV Kongresa delegāciju. Kamēr Putins atsakās izbeigt karu un Krievija turpina uzbrukumus Ukrainai, katra politiski vai birokrātiski aizkavēta pretgaisa aizsardzības piegāde maksā cilvēku dzīvības. Jautājums, vai tie ir apzināti un politiski lēmumi? Pretgaisa aizsardzība nedrīkst kļūt par politiska spiediena vai kaulēšanās instrumentu. Eiropai jāspēj daudz ātrāk finansēt, ražot un piegādāt Ukrainai nepieciešamo, neatkarīgi no politiskajām svārstībām Vašingtonā. reuters.com/world/europe/ukr…

Kā vēsta The New York Times, Trampa pārstāvji piedāvājuši Krievijas gāzes piegāžu atjaunošanu Eiropai iekļaut iespējamā vienošanās paketē par kara izbeigšanu. To pamato ar lētāku enerģiju Eiropai, tranzīta ieņēmumiem Ukrainai un ekonomisku stimulu Maskavai. Taču Krievijas gāze nav miera instruments. Tā ir Kremļa politiskās ietekmes svira un kara finansēšanas avots. Atgriešanās pie šīs atkarības atkal padarītu Eiropu ievainojamu. Baltijas valstīm skaidri jāpasaka, ka mūsu drošība nav tirgojama apmaiņā pret solījumiem par lētāku gāzi. Šajā kontekstā īpaši satraucošs ir Zelenska vakar intervijā Bloomberg teiktais: “Es uzskatu, ka ir sperti soļi, lai pārliecinātu Ukrainu kapitulēt.” Viņš atturējās apgalvot, ka tas ir ASV partneru mērķis, taču brīdināja, ka Trampa rīcība rada tieši šādu iespaidu. Spiediens uz Ukrainu un piekāpšanās agresoram netuvina taisnīgu un ilgtspējīgu mieru. Trampa rīcība grauj Ukrainas pozīcijas un iedrošina Kremli. Eiropai jāpārņem iniciatīva, jāstiprina spiediens uz Krieviju un jāpalielina militārais un finansiālais atbalsts Ukrainai. Mieru nedrīkst panākt uz Ukrainas brīvības un Eiropas drošības rēķina.