Ziņa no mūsu kaujas mediķes Ukrainā - Sarmītes Cīrules: ''Labs rīts! Jā... Aizvakar pilni 4 gadi kā esmu Ukrainas Bruņotajos spēkos. Plāns bija vienu nu divus gadus. Vienkārši cerēju, ka karš beigsies, jo orki tiks pieveikti tā, ka nevar pat pacelt galvu... Bet... Izrādās, tagad Tramps saka, ka krievu ģenerālis kļūdījies un Ukrainai ātri vajadzēja karu zaudēt... Un tādi ir "demokrātisko" valstu prezidenti. Cik atceros, Ukrainas krišanu nepieļautu tikai Baltijas valstis un Polija. Cik daudz pieredzēts un piedzīvots un izdzīvots šajos 4 gados! Jauniegūti draugi, pārbaudījums un "vecu" draugu vai tuvu paziņu uzticība. Vērtības!!! Zinu, ka no malas ir grūtāk, pat sarežģītāk. Vakar atbrauca latvji un tiku pie gardumiem. Nevarēju aizmigt. Vienos naktī tā sagribējās ēst! Nebija nazis. Kodos žāvētā speķī un lauzu maizi. Pēc tam aizmigu kā bērns, kas piezīdies pie svētlaimes - mammas pupa, kur piens tek gar vaigiem. Jā, Latvija, mana māmuliņa! Ir jāpalīdz māsai Ukrainai. Ir jāiztur līdz galam un jāuzvar tas ļaunums, kas izdarāms tikai mīlestībā. Mīlestība ir tas dzinulis, kas dod spēku iet uz priekšu. Paldies par atbalstu. Ir cīņas, kuras es tikai varu izcīnīt, bet ar kailām kājām un tukšu vēderu, tas būtu grūtāk izdarāms. Tas ir kā Baznīca baznīcā. Lojalitāte priekš manis ir vissvarīgākā īpašība. Tāpēc puse no uzvaras ir arī jūsu uzvara. Finiša taisne vēl nav sasniegta.''