PEDAGOĢIJA, PEDOFILIJA UN PEDERASTEJA Manu studiju gadu spilgtākās atmiņas veido lieliska profesora intelektuāli joki, ko nekur citur vairs neesmu dzirdējis. Sniegpārsliņas apvainojas, gudrie smejas. Viņš mudināja mācīties klasiskās valodas, jo sengrieķu un romiešu tekstu kvalitāte pa īstam atklājas tikai oriģinālvalodā. Tā viņš iemācīja vārdspēli starp “pedagogu” un “pederastu”, uzsverot, ka viens no abiem “nedaudz vairāk mīl bērnus”. Turklāt abi vārdi attiecināmi uz skološanu, jo sengrieķu kultūras kontekstā arī pederastija, ko piekopa aristokrāti (jāpiebilst, ka kopumā to neatzina par pieņemamu normu, tie bija izņēmumi), varēja ietvert izglītības aizbildniecības uzņemšanos. Izskatās, ka abu jēdzienu attiecības atkal kļuvušas aktuālas. Proti, Izglītības ministrija veic grozījumus saturā, veidojot ĢIMENES VESELĪBAS MĀCĪBAS moduli, kas balstīts “Teen STAR” dzimumaudzināšanas programmā. Tā izglīto jauniešus seksuālās dzīves jautājumos, bioloģiju papildinot ar dabisko likumu, intelektualitāti un morālo atbildību. Pretstatā 20. gs. sākuma revolucionāro marksistu izstrādātajam modelim, kuram sekoja arī Latvijas izglītības sistēma, dzimumaudzināšanu reducējot līdz “droša seksa” ar jebko un jebkur līmenim, jaunā programma dzimumdzīvi ieliek ģimenes veidošanas kontekstā. Ko tas nozīmē? Ka cīnīsies ar cēloņiem, nevis sekām. Proti, mazgadīgu grūtnieču skaitu mēģinās novērst nevis ar prezervatīvu dalīšanu un “droša dzimumakta” pamācībām, bet ar dzimumakta un mīlestības attiecību skaidrošanu. Ka seksuālās attiecības ir kas vairāk par drošu un aizraujošu pašapmierināšanos, jo tās ietver ceļu uz kaut ko lielāku par intīmu tuvību. Piemēram, ideju visu dzīvi dalīt ar konkrēto cilvēku, to apliecinot ar bērnu radīšanu. Par to, kā būt tēvam un mātei. Diemžēl pašreizējais izglītības saturs šajos jautājumos aprobežojas ar tīru bioloģiju, iemācot slimību simptomus, bet apzināti izvairoties no tiklības un netiklības skaidrošanas. Lūk, te atklājas “āža kāja”, ko mēs izliekamies neredzam. Proti, dzimumdzīves mācīšana bioloģiskās kategorijās, izvairoties no tās konteksta, paver ceļu jebkādām seksuālām novirzēm, kā vienkārši hedonismam, tā arī homoseksuālismam un pederastijai. Jo atsaistīšana no tikumības aktu padara salīdzināmu ar slāpju remdēšanu. Paredzami, ka jauno izglītības satura modeli ļoti kritizē “Progresīvie”, kuri it kā iestājas par sieviešu un mazaizsargātāko sabiedrības grupu aizsardzību, tomēr, noraidot mācību saturu, kas sievieti liek uzlūkot par kaut ko vairāk nekā iekāres augli, pierāda pretējo. Progresīvo atbalstītājiem īpaši filozofu aprindās patīk franču domātājs Mišels Fuko, kurš uzskatīja, ka sabiedrība jāatbrīvo no “institucionalizētas heteronormativitātes”. Kā izrādās, arī viņš bija pedofils. Turpinot šādā garā, jaunā paaudze tiek padarīta par savu iekāru upuriem, bet vīru un sievu vietā pieaug partneru skaits. Patīkami, ka beidzot atgriežamies pie pareizas pedagoģijas. Dzimstības veicināšanai tas var līdzēt vairāk nekā augstākie pabalsti pasaulē. Latvijā puse auglīgā vecuma sieviešu ir laulātas un šajās attiecībās dzimst aptuveni 65% bērnu, kamēr ārpus laulības aptuveni 35% - teju divreiz mazāk. Kā jums šķiet, kuras dzīvo pēc “progresīviem” standartiem? P.S. Izlēmu šo uzrakstīt pēc tam, kad nejauši uzdūros “Progresīvo” Saeimas deputāta Mārtiņa Hirša, kurš sevi dēvē par “dezinformācijas pētnieku” Instagrama video, kurā kaislīgi stāsta, ka ģimenes mācība un laikam arī tikai divi dzimumi pastāvot tikai Krievijā. Tad jau arī es, pašam nezinot, esmu putinists. Patiesībā TeenSTAR programma kā fakultatīvs iekļauta arī Vācijas, Austrijas, Horvātijas, Beļģijas, Itālijas, Spānijas u.c. valstīs. Bet Hirša kungam vaicāšu, vai viņš zupu ēdīs ar dakšiņu, ja Putins to ēd ar karoti? Un kāpēc ticēt Progresīvajiem, ja viņu deputātu kandidātu anketās ģimenes un tautības ailes atstātas tukšas?

PĒCVĒLĒŠANU VĀRDS Paldies visiem, kuri atdeva savu balsi MMN, lai mēs būtu dzirdamāki. Prieks, ka balsojāt pēc sirdsapziņas, nevis statistikas stutētiem stabiņiem. Ilgi domāju, kā formulēt nepieciešamību balsot par “matemātiski izmestu balsi”, līdz nonācu līdz analoģijai par mīlestību. Jo gan jau ikvienam gadījies iemīlēties “matemātiski neiegūstamajā” un tomēr ikviens par to ir cīnījies. Par laimi, politikā ar smagu darbu viss ir iegūstams, tāpēc mēs nezudīsim, bet veidosim ideoloģisku partiju, kas piedāvā labēju vīziju, uzrunājot visus Latvijas pilsoņus, nevis šauras, varu nodrošinošas demogrāfiskās grupas. Papildu jāapsveic “Apvienotais saraksts” ar skaitliski iespaidīgāko uzvaru Latvijas vēsturē! Ceru, ārpus priekšvēlēšanu laika viņi nekautrēsies atzīt, ka daļa AS programmas nākusi no MMN. Arī bez ievēlēšanas mums sanācis ietekmēt politisko dienaskārtību. Tomēr pēc katras ballītes nakts pienāk paģiru rīts un Kulbergam tā būs koalīcijas veidošana, ko pēc ilgiem laikiem var izveidot no divām partijām. Ja AS sevi par nacionāli-konservatīviem sauc, tad jau izvēļu nav daudz – Nacionālā apvienība. Sarkanās līnijas nav novilktas tikai pret “Jauno vienotību” un “Progresīvajiem”. Tuvākajā laikā redzēsim, vai notiks kļūdu amnestija un vecā kursa turpināšana. Būs aizraujoši uzzināt, kas tur dominē – vērtības vai taktika. “Apvienotā saraksta” rezultāts ir fenomenāls arī plusu un mīnusu kontekstā. Neesmu drošs, bet tas varētu būt svītrotākais saraksts, kur vēlētāji vairāk svītrojuši, nevis plusojuši 2/3 kandidātu. Zinot, ka AS sanācis kopā kā vairāku partiju stiķējums, cīņa par varu, iespējams, izraisījusi iekšēju svītrošanas kampaņu. Iznākumā ievēlējušies mazāk zināmie, tādējādi izvairoties no intrigu sekām. Varbūt kļūdos un tā ir migrējošā vēlētāja zīme par uzticības kredītu AS, bet ne katram atsevišķam kandidātam. Tā teikt “mēs jūs vērojam”. Tomēr nepārprotami skaidrs, ka tas ir viena cilvēka nopelns – Andra Kulberga – lokomotīves, kas Saeimā ievilka svešinieku vagonu. Jeb iemesls, kāpēc MMN piedāvā mainīt vēlēšanu sistēmu. Gaidām valdības veidošanu un budžeta plānošanu. Tas parādīs, cik izturīgas tur visas vīles. P.S. Un īpašs paldies visiem, kas Zemgalē ar plusiem atbalstīja mani!

Zemi nodokļi=turīgi cilvēki

KULBERGS UN STAMBULA Savādi, ka vakardienas DELFI TV rīkotajās premjera amata kandidātu debatēs divu partiju, kas sevi par nacionāli-konservatīvām dēvē, pārstāvji uz jautājumu “VAI LATVIJAI JĀIZSTĀJAS NO STAMBULAS KONVENCIJAS” atbildēja ar “NĒ!”. Tātad “Nacionālā apvienība” un “Apvienotais saraksts” nav vērtību partijas, kas seko ideoloģiskai pārliecībai, bet “sociāli barometri”, kas līferē atkarībā no vēja virziena. Kas izdevīgs, tas sakāms. Kā var balsot par cilvēkiem, ja viņu lēmumu pieņemšanas filtrs ir politiskais izdevīgums? Tādā domāšanas sistēmā neiespējami paredzēt partijas kursu, jo tāda nav. Turpretī ideoloģisku partiju vērtēšana ir saprotama. Proti, tām ir vērtības un principi, no kuriem izriet nostāju paredzamība visos Saeimas sasaukuma laikā izskatītajos priekšlikumos. Savukārt “sociālo barometru” gadījumā vēlētājs var būt drošs tikai tik tālu, cik konkrētos jautājumos izklaušinājis savu simpātiju, jo atbildes var būt arī pretrunīgas. Tos sauc par bezprincipiāļiem. Nevar sevi dēvēt par veģetārieti un vienlaikus ēst gaļu. Vai apgalvot, ka esat veģetārietis starp gaļas ēšanas reizēm. Patlaban pieejamas tikai divas ideoloģiskas izvēles. “Progresīvie”, ja esat par imigrāciju, sabiedrības saskaldīšanu caur pseidoidentitāšu kultivēšanu, valsts regulētu ekonomiku, viendzimuma laulībām, augstiem nodokļiem, mantojuma atstāšanu valstij, Gazas teroristu atbalstīšanu. Un MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS, ja esat par dabisku ģimeni, nācijas identitātes stiprināšanu, mazu valsts pārvaldi, bet individuālu atbildību par savu dzīvi, zemiem nodokļiem, maziem tēriņiem un imigrācijas pilnīgu apturēšanu. Kā redzams bildē, Alvis Hermanis rokās tur zaļo lapiņu. Arī es balsotu par izstāšanos no Stambulas konvencijas šādu iemeslu dēļ: 1. Konvencijā minētās prasības, kas attiecas uz vardarbības pret sievietēm novēršanu, bērnu tiesību aizsardzību, psiholoģiskā atbalsta sniegšanu un materiālām kompensācijām vardarbībā cietušajiem, jau ir iestrādātas Krimināllikumā. Pārējie konvencijas formulējumi ir sabiedrības ideoloģiska pārveidošana ar latviešu izdzīvošanu nesavienojamā veidā. 2. konvencija paredz ielaušanos izglītības saturā, jau no mazotnes bērniem paredzot tādu seksuāli izglītojošu informāciju, kas neatbilst latviešu dzīvesziņai un sabiedrības vairākuma izpratnei par to, kas ir dabiska ģimene, dzimumi – vīrietis un sieviete. 3. panta c punkts paredz ieviest jēdzienu “sociālā dzimte”, ko saprot kā “sociāli konstruētas” lomas, ko uzskata par vīriešiem vai sievietēm atbilstošām. Ar to tiek pateikts, ka dzimums ir sociāls konstrukts un indivīda brīva izvēle – būt vīrietim vai sievietei, jo tā esot “pareizi”! Tas ir sabiedrības pārprogrammēšanas plāns, lai veidotu nākotnes bezdzimuma sabiedrību, kurā nav ne robežu, ne nacionālas identitātes. 3. Konvencijā jau atrunāts, ka konkrētie panti, kas attiecas uz izglītības satura mainīšanu, izpratnes par dzimumiem pārdefinēšanu, kultūras, reliģijas un tradīciju maiņu, nav piemērojami ar atrunām. Tas ir arī konstitucionālas suverenitātes jautājums. Ja Latvijas Satversmē rakstīts, ka valsts aizsargā laulību, ar to saprotot savienību starp vīrieti un sievieti, tad konvencija, kas pavērs ceļu viendzimuma laulībām, pārkāps šo definīciju. 4. Tā ir pretēja daudzbērnu ģimeņu politikai un kaitnieciska situācijā, kad tauta nespēj sevi atražot, nerada bērnus. Konvencijas ratificēšanas gadījumā šādi vecāki, kas bērniem mācītu nu jau par “ļaunām” padarītas heteronormatīvas vērtības, ka vīrietis ir vīrietis un sieviete ir sieviete, varēs tapt sodīti, kā to nosaka konvencijas 45. panta 2. punkts, kas ļaus izņemt bērnus no ģimenēm, kuros nav iespējams garantēt tā intereses, kas izriet no pārējā dokumenta satura. 5. Savāds šķiet 12. panta 5. punkts un 38. pants, kuros tiek noteikts, ka aizliegti noziegumi pret sievietēm, kas izdarīti “aizstāvot tā saukto godu”, kā arī dzimumorgānu kropļošana, piemēram, klitora pilnīga vai daļēja izgriešana. Turpat arī minēts, ka “dalībvalstis nodrošina to, ka kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas” netiek uzskatīti par vardarbības attaisnojumu. Par kādām kultūrām ir runa? Šādas prakses netiek piekoptas Rietumu kultūrā, bet gan dažās Āfrikas un musulmaņu valstīs. Tas atklāj vēl vienu noklusētu konvencijas šķautni, proti, imigrācijas politikas mainīšanu. Piemēram, kādam Āfrikas valsts pilsonim atsaka piepildīt viņa vēlmi likumiski kļūt par sievieti, lai ieraksts pasē saskanētu ar pašidentifikāciju. Tādi cilvēkiem būs tiesības lūgt patvērumu ES dalībvalstīs, kas ratificējušas Stambulas konvenciju, izrietot no dokumenta 60. panta “Patvēruma pieteikumi ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ”, paredzot bēgļa statusa piešķiršanu šādos gadījumos, kad iespējamais “upuris” cieš no vardarbības. Iesaku Kulberga kungam izlasīt visu konvenciju, nevis aprobežoties ar tās virsrakstu. Edvarts Krusts, @partijaMMN ZEMGALES APGABALA 1. numurs

TIKAI VALSTS VALODĀ! Jāatzīst, ka Latvijas valsts 35 gadus pēc neatkarības turpinājusi okupācijas seku uzturēšanu, pagarinot sabiedrības saspīlējuma izaicinājumus vismaz vēl vienai paaudzei. Nav pieļaujama mākslīga divkopienu sabiedrības veidošana par nodokļu maksātāju naudu. Izglītības procesam jābūt tikai valsts, proti, latviešu valodā. Edvarts Krusts, @partijammn Zemgales apgabala 1. numurs

PIETIEK LĪFERĒT Īrijas vēlēšanu modelis stiprina neatkarīgu kandidātu lomu, jo dod iespēju kandidēt arī bez iekļaušanās partiju listēs. Patlaban partijas tādus nemīl. Pats esmu redzējis, kā cilvēkus, kuriem piemīt viedoklis, apklusina frakcijas sēdēs, vēlāk atriebjoties, ieliekot neizdevīgā vietā kandidātu sarakstā. Pašreizējā sistēma rada bezmugurkaulniekus, bet izolē stipros. MMN piedāvā likvidēt partiju diktatūru. Edvarts Krusts, MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS ZEMGALES 1. numurs

Latvijas izmiršanas spirāle - ārējā parāda palielināšana, nodokļu paaugstināšana, pieaugoša nabadzība, dzimstības kritums, trešo pasaules valstu imigrantu imports. Lasīt vēlreiz. Par pretējo varēsit balsot 3. oktobrī. MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS Edvarts Krusts, Zemgales 1. numurs

Šoreiz 3. oktobrī vēlētājiem tiek piedāvātas divas izvēles. Pirmā - balsot par tām partijām, kas atbalsta imigrāciju, otra - balsot par Mēs mainām noteikumus jeb vienīgo partiju, kas vēlas pilnībā pārtraukt arī legālo imigrāciju no trešajām pasaules valstīm. To skaits Latvijā ir nesamērīgi liels, apdraudot drošību un nacionālas kultūras pastāvēšanu. Ka vecajām partijām nav nekādu nodomu bremzēt iebraucēju skaitu no musulmaņu zemēm, nav sapratnes, kāpēc Rīgā nevajadzētu būt mošejai, nav gribas pasargāt meitenes un sievietes no seksuāliem uzbrukumiem, liecina fakts, ka valdībā trīs gadus strādāja Progresīvie, kuri nemaz nekautrējas no pretvalstiskuma zīmoga. Viņu Agnese Lāce, bijusī kultūras ministre, bija noziedzīgās organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle laikā, kad šī biedrība palīdzēja pieciem sīriešu nelegāļiem pārkāpt Latvijas-Baltkrievijas robežu. Par to sodīta netika. Tāpat, kā no īsta soda izvairījās organizācijas vadītāja Ieva Raubiško, kurai piesprieda vieglus sabiedriskos darbus. Progresīvo pasaule bez robežām, atvērtība ikvienam, piedāvātās balsstiesības nepilsoņiem, humānā palīdzība Gazas teroristiem ir perfekta saspēle ar visiem, kuru simpātijas atrodas Maskavā. Viņu idejas nemaz netraucē, gluži pretēji, palīdz īstenot Kremļa intereses. Kā citādi izskaidrot dronu bez sprāgstvielām iepirkumu, ko veica Andris Sprūds? Un Lāces izteikumus par padomju deportāciju aizmiršanu? Kāpēc viņi atbalsta sabiedriskos mediju satura krievu valodā saglabāšanu? Papildu tam visam Progresīvie saindē veselas jaunas paaudzes prātus, jau bērnudārzniekiem mācot, ka ir ne tikai tantes un onkuļi, bet arī "ontes" un "tankuļi". Ka dzimuma maiņa ir cilvēktiesības. Ka zēns piedzimis nepareizajā ķermenī. Ka ģimene ir ļaunums un heternormatīvisma avots. Tādējādi jauniešiem atņemot iespēju priecāties par dzīvi un izbaudīt tās augļus. Progresīvie ir mana sarkanā līnija. Ja nedaudz palīdzēsiet, tad varēšu līdzēt to īstenot arī praktiskāk nekā patlaban. Edvarts Krusts, Mēs mainām noteikumus Zemgales apgabala 1. numurs la.lv/edvarts-krusts-sarkana…

RĪGA SATUMST Draugs padalījās ar pašfilmētu video, lai parādītu, kā izskatās legālās, kontrolētās imigrācijas seja. Tā izskatās "Turības" diploms, lētais darbaspēks un ēdiena kurjerpiegādes ērtības. Tā izskatās "zelta vīzas" un "trūkstošo nodokļu maksātāji". Tās ir jaunas kebabnīcas un karijs. Vai mums to vajag? Legālā imigrācija ir tikpat bīstama, cik nelegālā. Tik mazai tautai kā latvieši arī neliels trešo pasaules valstu imigrantu īpatsvars ir kulturāli kaitīgs, tomēr šobrīd to skaits ir jau 130 000. Pirms dažām dienām Rīgā aizturēts Uzbekisktānas pilsonis par uzmākšanos nepilngadīgām meitenēm. Viņš šeit iebrauca legāli, ar vīzu, kas atļauj strādāt. Legalitāte nenozīmē drošību. Tā nedrīkst turpināt. Pātrauksim imigrantu importēšanu, neizsniegsim termiņuzturēšanās atļaujas. Vismaz līdz brīdim, kamēr Latvija neatkopsies no demogrāfijas krīzes. Mēs varam izveidot tādus tautsaimniecības noteikumus, kas atļauj pašiem strādāt un pelnīt arī bez imigrantu rokām. 3.oktobrī būs balsojums vai nu par pilnīgu aptumsumu, vai nu tā pārtraukšanu. MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS Edvarts Krusts, Zemgales nr. 1

Nacionālā identitāte jeb ideja par mums kā konkrētu kopienu ar vienu izcelsmi un vienojošām pazīmēm - valodu, kultūru, robežām un vēsturi - bija un ir galvenais valstiskuma pamatojošais arguments. Bez latviešiem nebūtu Latvijas. Tāpēc izcelsme ir kas vairāk par etniskumu. Tas ir pasaules redzējums, mantota vērtību telpa, tikai kopienas piederīgajiem saprotama zīmju sistēma. Tomēr tā nav arī ekskluzīva, citiem slēgta telpa, proti, ikviens, kurš to atzīst par skaistu un derīgu, var tai pievienoties. Esmu latvietis un tā ir viena no manas identitātes daļām, kas diktē lēmumus, ko veicu. Es apzinos tautu kā saglabājamu vērtību. Tāpēc par lielākajiem Latvijas ienaidniekiem uzskatu progresīvos, kuru kandidāti apzināti atteikušies nosaukt sevi par latviešiem, jo "tautība neko nenozīmē". Ar tādu nostāju viņi uzbrūk valstiskuma pamatelementam, jo, atceļot tautību, zūd robežu un kultūras jēgas. Tiek vērtēts tikai indivīds kā cipars tabulā. Šāda loģika attaisno arī imigrāciju no trešajām pasaules valstīm. Pilna Rīga "jaunlatviešiem". Tikai nacionālā pašapziņa var mūs nosargāt.

Pensionāru skaitam palielinoties straujāk nekā strādājošo daudzumam, un samazinoties dzimstībai, rūk arī pensijas. Pašreizējās prognozes vēsta, ka manai paaudzei tās būs pusdiennaudas apmērā. Pensijas nodrošināt var tikai divos veidos. Vai nu importējot trešo pasaules valstu imigrantu masu, vai nu palielinot dzimstību. Pirmais variants nes īstermiņa labumu uz nācijas pašnāvības rēķina. Otrais mūs saglabā. Es 3. oktobrī balsošu par variantu numur divi. Un Tu?

MĒS MIGRANTUS NEGRIBAM Valsts ir augstākā kopienas pašorganizēšanās forma. Kopienu raksturo nacionālā identitāte - latviešu valoda, kultūra, robežas un vēsture. Caur Satversmi esam vienojušies par kopības mērķi - pastāvēt cauri gadsimtiem. Tas ir mūsu politiskais ietvars, kas jāpilda neatkarīgi no izdevīguma. Savukārt imigrāciju no trešajām pasaules valstīm ar ekonomiskiem argumentiem attaisno tie, kuri redz nevis tautu, bet indivīdus jeb ciparus ekseļa tabulās. Valsti nedrīkst vadīt kā uzņēmumu. Ekonomiskā loģika izmantojama tikai tik tālu, kamēr tā neapdraud latviešu pastāvēšanu.

KAS VADA VALSTI? Viens no Latvijas politiskās neveiksmes cēloņiem ir brīvprātīga atsacīšanās no izvēles brīvības. Proti, daļu suverenitātes esam deleģējuši starptautiskām institūcijām, kas pretī devušas privilēģijas, tomēr vienlaikus dažās nozarēs rokas aiz muguras sasējušas, ļaujot rīkoties tikai pēc svešumā izstrādātiem likumiem. Pirms gadiem divdesmit šāda kārtība šķita vēlama, jo tā deva vairāk nekā prasīja, un neviens pat iedomāties nespēja, cik svešāda tā vēlāk kļūs. Taču šodien jāvaicā, par kādu cenu esam pirkuši šo stāvokli? Nepilnas paaudzes laikā esam izaudzinājuši tādus politiķus-bezmugurkaulniekus, kuri nespēj rīkoties neatkarīgi, lērumu lēmumu saskaņojot ar Eiropas Komisiju. Vai zinājāt, ka tā aizliedz dalībvalstīm patvaļīgi regulēt degvielas akcīzes nodokļus, kā arī pievienotās vērtības nodokli? Lai izvairītos no “tirgus kropļošanas”. Tā ir noteikusi zemāko šo nodokļu likmi, kas jāievēro visām dalībvalstīm, pretējā gadījumā igauņi no Tallinas brauks pirkt lēto latviešu dīzeli. Tātad Latvijas pilsoņu vēlēti Saeimas deputāti un pat premjers šķietami neko nevar izdarīt, lai samazinātu degvielas cenas, kas nepastarpināti ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni. Pārregulācija Latviju aizregulējusi līdz kolonijas līmenim, kurā premjers vai jebkurš cits ministrs kā svešas varas emisārs skaidro, kāpēc nedrīkstam pārvaldīt savu valsti tā, kā to vēlāmies. Vai Latvijas parlamentā vēl atrodas kāda suverenitātes daļa? Ir pienācis laiks atjaunot subsidiaritātes principu jeb ideju, ka likumi tiek pieņemti lokāli. Likumam, kas ietekmē jūsu ikdienu, jābūt jūsu virzītam un pieņemtam. Latviski to sauc arī par neatkarību.

MUMS MIGRANTUS NEVAJAG Lai kā mūs biedētu ar sabiedrības novecošanos un ekonomikas krahu, mums migrantus nevajag. Ideja par lētiem vidusāziešiem vai čakliem indiešiem kā Latvijas pensiju fonda veidotājiem ir aplama. To pierāda Vācija, Francija, Lielbritānija, Zviedrija un jebkura cita Rietumeiropas “atvērto durvju” valsts, kur īstermiņa liberāļu eiforiju nomainījusi bailes iziet ielās, lai neuzdurtos (burtiski) kādam iebraucējam. Nīderlandē nesen aprēķinājuši, ka trešās pasaules valsts imigrants dzīves laikā valstij izmaksā aptuveni četrus simtus tūkstošus, kamēr vietējais flāms nopelna vairāk nekā apēd, dzīves laikā budžetā iemaksājot līdz vienam miljonam eiro. “Lētā” darbaspēka importēšana dažu uzņēmēju lobija dēļ ilgtermiņā bremzē nozaru attīstību un darba automatizāciju, kas nākamībā nodrošinātu lētāku ražošanu un lielākas algas. Imigrācija no trešajām pasaules valstīm neatkarīgi no legalitātes nes līdzi absolūti svešu kultūras fonu, kas nav savienojams ar Rietumu civilizācijas vērtībām. Tās ir savstarpēji izslēdzošas. 16. septembrī kāds Uzbekistānas pilsonis saņēma vīzu ar nodarbinātības tiesībām Latvijā, bet jau šodien aizturēts par uzmākšanos mazgadīgām meitenēm Rīgā. Tā ir legālās imigrācijas seja, ko piedāvā pašreizējā valdība. Vienīgā atšķirība no nelegālās ir apstāklī, ka izvarotāja vārdu būs vieglāk noskaidrot. Tā ir noziedzība, no kuras var izvairīties vēl pirms tā notikusi. Rietumeiropa šo secinājumu ieguvusi, novērojot, ka desmit gadu laikā izvarošanu skaits pieaudzis par 150%, bet teju pusi no smagiem noziegumiem pastrādājuši imigranti, kas pārstāv mazākumu. Kad mums atkal stāstīs par imigrācijas nepieciešamību un to centīsies normalizēt, piesaucot Latvijas partnerus, kas tādu piekopj, tad atcerieties Poliju, kas dara pretējo, un tagad, no pēcpadomju nabadzības izlauzusies, ar lielu atrāvienu soļo Eiropas priekšgalā kā visstraujāk augošā ekonomika. Poļi nepakļāvās zemeņu audzētāju vai šprotu taisītāju lobijam, bet sistemātiski modernizēja tautsaimniecību. 3. oktobrī mums būs izvēle balsot par tiem, kuri Latviju redz kā lētu, netīru, padomisku cehu ar gultām legālajiem imigrantiem, vai tiem, kuri vēlas saglabāt Latviju kā plaukstošu latviešu valsti.

MĒS MIGRANTUS NEGRIBAM Skatoties kā TV24 viedokļu sakritību riņķa dancī pašapmierinās galvenie imigrantu importētāji – Kulbergs, Rostovskis un Bite – vienlaikus izsmīkņājot Hermaņa atteikumu diskutēt par acīmredzami neatbalstāmiem priekšlikumiem, brīnījos par nepārtrauktu angažētības demonstrēšanu. Jābūt vai nu (A) apbrīnojamam muļķim, (B) naudkārīgam bezprincipiālim, (C) latviešu tautas ienaidniekam, lai pēc izvarošanām, spridzināšanām, netīrībām, slimībām un kontrabandām, ko imigranti parādījuši Rietumeiropā, atbalstītu jebkādu, kontrolētu vai nekontrolētu, imigrāciju no trešajām pasaules valstīm. Pie pašreizējās demogrāfiskās situācijas tas ir “būt vai nebūt” jautājums. Nekādi cipari u.c. ekonomikas pasaules dati neatsver drošību. Par to nedrīkst tirgoties. Sākotnēji cerēju, ka Kulbergs būs patiess reformators, bet izskatās, ka viņš ir efektīvs Siliņas iesākto darbu turpinātājs. Viņas vīrišķā kopija. Tā vietā, lai izveidotu tādu tautsaimniecības nodokļu modeli, kas veicina vietējo nodarbinātību un iespēju nopelnīt kā uzņēmējiem, tā nodarbinātajiem, viņš nepanesamus slogus piedāvā kompensēt ar importētiem vidusāziešiem. Ar tādu redzējumu drīz kļūsim par Uzbekistānas koloniju, bet Rīga par Samarkandu.

LIKVIDĒSIM KLIMATA UN ENERĢĒTIKAS MINISTRIJU Ik mēnesi Latvijā piedzimst 1000, bet nomirst 2000 iedzīvotāju. Cilvēku skaits samazinās, bet valsts aparāts aug. Piemēram, šī Saeima izveidoja Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), bez kuras funkcijām Latvija var iztikt. Tās galvenais uzdevums izpildīt ES klimata politikas prasības nolūkā samazināt CO2 izmešu apjomu Latvijā un pasaulē. Tāpēc KEM izstrādā likumprojektus, kas sadārdzina saimniecisko darbību, dabas resursus, cieto kurināmo un degvielu, lai samazinātu būvniecības, dabas resursu ieguves apjomus un iekšdedzes auto izmantošanu jeb lielākās nozares, kas izdala CO2. Tomēr tās ir arī lielākās ekonomisko pievienoto vērtību radošās jomas. Latvijai jāatsakās no Zaļā kursa direktīvām, ja tās ierobežo stratēģiskās nozares un samazina iedzīvotāju labklājības līmeni, paaugstinot dzīves dārdzību. Nevēlētiem birokrātiem nav tiesību diktēt neatkarīgas valsts saimniekošanas noteikumus utopisku ideju vārdā. Latviešiem draudzīga attieksme pret dabu ir neatņemama mentalitātes pazīme un mēs paši varam rakstīt sev noteikumus.

LIKVIDĒSIM KLIMATA UN ENERĢĒTIKAS MINISTRIJU Ik mēnesi Latvijā piedzimst 1000, bet nomirst 2000 iedzīvotāju. Cilvēku skaits samazinās, bet valsts aparāts aug. Piemēram, šī Saeima izveidoja Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), bez kuras funkcijām Latvija var iztikt. Tās galvenais uzdevums izpildīt ES klimata politikas prasības nolūkā samazināt CO2 izmešu apjomu Latvijā un pasaulē. Tāpēc KEM izstrādā likumprojektus, kas sadārdzina saimniecisko darbību, dabas resursus, cieto kurināmo un degvielu, lai samazinātu būvniecības, dabas resursu ieguves apjomus un iekšdedzes auto izmantošanu jeb lielākās nozares, kas izdala CO2. Tomēr tās ir arī lielākās ekonomisko pievienoto vērtību radošās jomas. Latvijai jāatsakās no Zaļā kursa direktīvām, ja tās ierobežo stratēģiskās nozares un samazina iedzīvotāju labklājības līmeni, paaugstinot dzīves dārdzību. Nevēlētiem birokrātiem nav tiesību diktēt neatkarīgas valsts saimniekošanas noteikumus utopisku ideju vārdā. Latviešiem draudzīga attieksme pret dabu ir neatņemama mentalitātes pazīme un mēs paši varam rakstīt sev noteikumus.

ZAĻAIS KURSS KROPĻO TIRGU Lai izpildītu ES klimatneitralitātes normas, tiek subsidēta elektroauto iegāde, piešķirot 3000 līdz 9000 eiro jauna iegādei, ar nosacījumu, ka auto bāzes komplektācijas cena nepārsniedz 45 000 eiro bez PVN. Tikmēr Latvijā vidējais auto ir 15 gadus vecs un tā vērtība ir aptuveni 7000 eiro. Cilvēki nevar atļauties dārgākus auto. Tātad šo subsīdiju izmanto tie, kuri varētu atļauties mašīnas iegādi arī bez tās. Savukārt par subsīdiju samaksās veco iekšdedzes auto īpašnieki, jo no 2027. gada arī degvielu apliks ar CO2 emisiju kvotu nodokli, ko ieskaitīs Sociālajā klimata fondā, bet to izlietos jaunu elektroauto iegādes atbalstam. Tāda ir Latvijas Zaļā kursa seja. Es ierosinātu konkrēto subsīdiju 40 miljonu apmērā novirzīt demogrāfijas atbalsta mehānismiem, piemēram, nodokļu atlaidēm.