Esmu dzīvē pieņēmis tūkstošiem lēmumu. Daļa bijuši pareizi, daļa pilnīgi garām. Bet vienu esmu sapratis: nepieņemts lēmums arī ir lēmums. Tikai tad izvēli tavā vietā izdara citi. Biznesā esmu licis likmes uz cilvēkiem, idejām, uzņēmumiem un valstīm. Dažreiz vinnējis, dažreiz pamatīgi kļūdījies. Bet pēc tam nevarēju teikt – es tur nebiju, tas uz mani neattiecas. Ar valsti, manuprāt, ir līdzīgi. Sestdien mums katram ir viena maza izvēle par to, kādā virzienā Latvijai iet tālāk. Izvēlies pats. Tiekamies vēlēšanās.

Ir skaidrs - nekādas leiputrijas nebūs. Priekšā ir četri izaicinoši gadi, arī budžeta un naudas trūkuma apstākļos. Bet lēmumi būs jāpieņem. Gan populāri, gan nepopulāri, jo atbildību atlikt vairs nevar. Tāpēc sestdien balsošu par Apvienoto sarakstu - par Kulbergu!

Pusotra nedēļa pirms vēlēšanām, un sarkanās līnijas starp partijām krāsojas arvien sarkanākas. Bet ir viens paradokss. Pirms vēlēšanām sarkanās līnijas ir ļoti skaidras, bet pēc vēlēšanām politiķiem mēdz parādīties “politiskais daltonisms”, kad sarkano no zaļā vairs īsti atšķirt nevar.

Līdz 2028. gada beigām Latvijā birokrātiskais slogs būtu jāmazina par vismaz vienu miljardu eiro, teikts informatīvajā ziņojumā "Par administratīvā sloga mazināšanas stratēģisko mērķi un pasākumiem", kuru šodien izskatīja valdībā. Laikam atslēgas vārds te ir BŪTU. Ļoti gribētos redzēt, ka tā vietā ir vārds IR jāsamazina.

Jaunākais Virzienā! Saruna ar Kulbergu. Par to, kas ir atklājies šajos nepilnos mēnešos kopš stāšanās premjera amatā, un par tālāko. youtube.com/watch?v=n2vrKvfu…

Dažkārt ir sajūta, ka Valsts kontrolei vajadzētu paņemt garāku atvaļinājumu, jo gandrīz pēc katras tās revīzijas uzzinām, cik daudz valstī ir izdarīts uz papīra, bet nav izdarīts dzīvē. Ir arī sliktāki gadījumi, kad nav izdarīts ne viens, ne otrs. Jaunākā revīzija par bērnu veselības aprūpi reģionos ir īpaši skarba. Vairāk nekā 70% gadījumu ārstniecības iestādes bērniem paredzētos pakalpojumus faktiski nemaz nesniedz. Meklējot, piemēram, bērnam kardiologu, sistēma uzrāda 12 ārstniecības iestādes, bet bērnus faktiski pieņem viena. Un kā tas tieši ir iespējams? Bērnu veselības aprūpe esot valsts prioritāte, savukārt Valsts kontrole secina, ka tā ir tikai formāla. Un tad brīnāmies, kāpēc cilvēki pārceļas uz Rīgu un kāpēc reģioni tukšojas. Ģimenei ar bērniem izvēli, kur dzīvot, nosaka arī ļoti vienkāršas lietas – vai tuvumā ir skola, ārsts un vai vajadzības gadījumā bērnu var aizvest pie speciālista.

Jo gudrāks kļūs mākslīgais intelekts, jo bīstamāks kļūs cilvēka intelekta trūkums. Diemžēl slīdam arvien dziļākā grāvī, jo dabaszinātņu diagnosticējošajā darbā 9. klasēm vidējais rezultāts LV bijis vien 44,8%, savukārt uzdevumos, kuros nepieciešams analītiski spriest, pat zem 30%. Tiem, kuri domā, ka AI tagad atrisinās visas mūsu problēmas, ir sliktas ziņas. AI laikmetā cilvēkam būs nepieciešams nevis mazāk domāt, bet daudz vairāk. Ja mūsu bērni lieliski iemācīsies uzrakstīt promptu, bet nespēs analītiski izvērtēt saņemto atbildi, mēs nebūsim izaudzinājuši AI paaudzi. Mēs būsim izaudzinājuši paaudzi, kuru AI būs ļoti viegli pārliecināt par jebko.

Šī būs arvien lielāka problēma valsts un pašvaldību institūcijām. AI rakstīti iesniegumi jau pārpludina iestādes un pārpludinās vēl vairāk. Tas nav ne labi, ne slikti. Cilvēki izmanto savas tiesības un jaunās iespējas. Tomēr risinājumam jābūt, citādi reālie darbi paliks aizkrāsnē, kamēr ierēdņi ķimerēs atbildi pēc atbildes. Bergholca kungs gan varēja iztikt bez ierosinājuma ļaut ierēdņiem atbilžu sagatavošanai izmantot mākslīgā intelekta rīkus. Esmu pārliecināts, ka viņi tos jau sen izmanto un izmantos vēl vairāk. Un beigās jau tāpat būs tā, ka AI uzrakstīs iesniegumu, AI uzrakstīs atbildi, bet cilvēkam atliks abus dokumentus izlasīt :-). Varbūt jāļauj abiem AI vienkārši aprunāties un tad domāt, ko darīt tālāk. riga.lv/lv/jaunums/bergholcs…

2010. gadā Latvenergo lietā tika aizturēts Kārlis Miķelsons. Ir 2026. gads. Lasu šorīt ziņas - lietu šodien turpinās skatīt... Jā, precīzi, pirmajā instancē! Vēl priekšā, visticamāk, otrā un trešā. 16 gadi. Tiešām "zibenīgs" process un tiesiskums savā pilnbriedā un kvalitātē. Neviens jau nesaka, ka lieta nav sarežģīta, bet 16 gadi līdz brīdim, kad vēl pat nav pabeigta pirmā instance, tas nu gan vairs nav stāsts par sarežģītu lietu. Tas ir absurds. Un ir vēl šādas lietas, un nekas nemainās.

Alkohols, alkohols, alkohols…Latvijas sērga. lsm.lv/raksts/zinas/latvija/…

Žurnāls IR: "Kā jums patīk, ka daži jūs dēvē par Ļeņinu?" Andris Šuvajevs (Progresīvie): "Nepatīk! (Smejas.) Protams, nesaskatu politiskajā ziņā nekādas līdzības starp sevi un šo vēsturisko personu." Šuvajeva kungs jau nekādas līdzības nesaskata, bet pat AI atrod Ļeņina un Šuvajeva idejām daudz kopīga. Pat vairāk nekā sākumā sķita :-)

Latvijas sabiedrībai ir pamats uzticēties Saeimai, jo tās darbs ir vērsts uz sabiedrības labklājības un valsts izaugsmes stiprināšanu, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Nu, jā, tā mēs arī dzīvojam, nesaprotot, ka uzticēšanos nevar piešķirt pats sev, bet to var tikai nopelnīt. Un to, vai Saeima to ir nopelnījusi, nosaka nevis tās priekšsēdētāja, bet cilvēki, kuri jau gadu no gada ir pateikuši, ka parlaments Latvijā ir viena no institūcijām, kurai uzticas vismazāk.

Tieslietu ministrija šodien sarīkoja preses konferenci, lai informētu par juridiskā atbalsta iespējām Nepālā pazudušo cilvēku tuviniekiem. 33 cilvēki ir pazuduši, par visiem ir informācija un ar tuviniekiem valsts iestādes uztur nepārtrauktu komunikāciju. Tad varbūt vienkārši nosūtām tuviniekiem visu nepieciešamo informāciju un palīdzam? Tiešām pirms vēlēšanām vajadzīga preses konference, lai publiski pastāstītu, kā viena konkrēta ministrija palīdz cilvēkiem, kuri piedzīvo, iespējams, smagāko brīdi savā dzīvē? Vēl tikai sociālajos tīklos jāieliek bildes no preses konferences ar svarīgu paziņojumu, ka mēs palīdzam traģēdijā cietušajiem. Vienkārši palīdzam.

Te nu mums ir skaidra atbilde par izglītības kvalitāti Latvijas skolās. Skolēnu rezultāti pēdējos desmit gados kritušies tik ļoti, ka pat grūti noticēt. Lasīšanā, matemātikā, dabaszinātnēs. 41% skolēnu vispār nesasniedz pat minimālo lasītprasmes līmeni. Minimālo! Tūlīt piesauksim Covid, telefonus, reformas, skolotāju un naudas trūkumu, bet tās ir tikai atrunas, jo visi šie faktori pastāv arī citās valstīs. Uzņēmēja acīm mani vairāk interesē, ko šie skaitļi nozīmēs pēc pieciem vai desmit gadiem. Atbilde šķiet diezgan vienkārša – LV konkurētspēja draud kristies vēl vairāk un vēl ilgākā laika periodā. Ekonomiku veido cilvēki, kuri spēj lasīt un saprast sarežģītu informāciju, rēķināt, analizēt, kritiski domāt, apgūt arvien sarežģītākas profesijas. Ja šīs prasmes jaunajai paaudzei krītas, nav nekāda pamata cerēt, ka Latvijas konkurētspēja pati no sevis augs. Un vai mums valstiskā līmenī ir atbildes, ko ar to visu darīt, par to es ļoti šaubos.

Pilnīga Vanšu tilta slēgšana remonta laikā Latvijas ekonomikai izmaksātu aptuveni 700 000 eiro dienā, LETA raidierakstā "Politiķi! Kas tas vispār bija?" norādījis ekonomikas ministrs. Nezinu par aprēķiniem, bet ceru, ka neviens neiedomāsies, ka Vanšu tilts ir jāslēdz pilnībā, ja tam blakus nebūs kāds pagaidu risinājums. Par to sola runā arī Valainis. Jācer, ka kāds arī ieklausīsies.

Septiņu gadu laikā pusaudžu apmierinātība ar skolu ir kritusies. Vairāk nekā puse saka, ka mājasdarbu ir par daudz. Katrs ceturtais skolā bieži vai vienmēr jūtas noguris un pārslogots. 41% pat nezina, pie kā skolā meklēt palīdzību. Es teiktu, ka šie dati no jaunākā pētījuma par bērnu labbūtību ir biedējoši. Ik pa laikam lepojamies ar kādu vidējo atzīmi vai vietu starptautiskajos izglītības testos, bet šī tendence satrauc. Un, iespējams, svarīgākais secinājums ir tāds, ka tieši apmierinātībai ar skolu ir visciešākā saistība ar bērna kopējo apmierinātību ar dzīvi. Var jau teikt, ka skola nav izklaides vieta un bērniem ir jāmācās. Protams. Tomēr diez vai laba ir tāda izglītības sistēma, kurā šķietami labākus rezultātus iegūstam uz arvien nelaimīgāku bērnu rēķina.

Nekas neierasts - Latvija vienmēr cenšas izdarīt visu pārspīlēti un daudz vairāk, nekā tas tiek prasīts. Pārcenšanās sindroms, ar kuru reiz vajadzētu tikt galā.